Līdz ar mācību gada sākumu un rudenīgiem laikapstākļiem sākas arī infekcijas slimību sezona. Īpaši jutīgi pret apkārtējā vidē izplatītajiem vīrusiem ir mazi bērni, kuri visbiežāk kādu no baciļiem „saķer”, apmeklējot bērnudārzu vai bērnu rotaļu grupu, kur nonāk ciešā saskarē ar citiem vienaudžiem. Taču, lai cik rūpīgi pirmsskolas izglītības iestādēs netiktu ievērotas normatīvos aktos noteiktās higiēnas prasības, visas pūles ir veltas, ja vecāki dažādu iemeslu dēļ savu apslimušo mazuli tomēr uz bērnudārzu nolemj vest.

Lai novērstu situācijas, kad slimi bērni tiek vesti uz pakalpojuma sniegšanas vietu un tādējādi pārējie tiek pakļauti saslimšanas riskam, līdztekus virknei grozījumu Ministru kabineta noteikumos Nr.890 “Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” (turpmāk – Higiēnas noteikumi), kas stājās spēkā šī gada 12.augustā, ir precizētas un papildinātas arī prasībasbērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja un izglītības iestāžu, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu, rīcībai bērnu saslimšanas ar infekcijas slimībām gadījumos.

Sīkāk lasiet: http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi?id=273549 

No nākamā gada tiks pārtraukts valsts finansējums privātajiem dārziņiem, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vēl izstrādā metodiku par vienas vietas izmaksām bērnudārzā.

Vai tāds lēmums atrisinās situāciju ar bērnudārzu rindām, ja visā Latvijā apmēram 9000 bērnu gaida savu rindu pirmsskolas izglītības iestādēs? «Tas ir nežēlīgi pret vecākiem,» saka Latvijas Privāto pirmsskolu (LPPB) biedrības vadītāja Daina Kājiņa.

Viņa skaidro, ka vienas vietas izmaksas bērnudārzos ir nepieciešamas, jo pašlaik kādā pašvaldībā viens «dārziņa bērns» var izmaksāt pat trīsreiz vairāk nekā citā. Tāda starpība ir ļoti liela, un tāpēc jautājums – kāpēc tā? D. Kājiņa uzskata, ka Ministru kabineta noteikumi Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem ir nepilnīgi, jo ar tur norādītajām pozīcijām (piemēram, komunālie maksājumi, algas, sociālais nodoklis) nepietiek, lai finansētu privāto pirmsskolas iestādi. Viņasprāt, būtu jāierēķina arī kapitālieguldījumi, pamatlīdzekļu ieguldījums, mazvērtīgā inventāra norakstīšana u. tml.

VARAM sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Laura Jansone atbild, ka šobrīd nav noteikts konkrēts termiņš metodikas izstrādei (par vienas vietas izmaksām bērnudārzā). «Tas ir cieši saistīts ar grozījumu pieņemšanu Izglītības likumā, kas noteiktu deleģējumu šādas metodikas izstrādei. Tomēr VARAM jau strādā pie šādas metodikas izstrādes, un provizoriski tai vajadzētu būt gatavai līdz šī gada beigām,» teikts atbildē Neatkarīgajai.

D. Kājiņa ir piesardzīga – VARAM izstrādāto metodiku, visticamāk, vēl apspriedīs ar pašvaldībām, bet vecāki tikmēr turpinās gaidīt un zīlēt, vai nākamgad varēs samaksāt mēneša maksu privātajā dārziņā. «Vecāki ir satraukti, nejūtas droši,» saka D. Kājiņa. Ja vairāki vienas ģimenes bērni apmeklē privāto dārziņu, tad ģimene atsakās no privātā bērnudārza, jo baidās, ka nespēs samaksāt.

LPPB vadītāja skaidro, ka pašvaldības maijā komplektē bērnudārza grupas, un daudzi vecāki jau tad pieņēma lēmumu – palikt privātajā dārziņā vai meklēt citu iespēju, kas izmaksātu lētāk. Citi nogaida, bet jūtas kā uz pulvera mucas. Jādomā, ka līdz gada beigām pašvaldības informēs savus iedzīvotājus par to, kāds būs to līdzfinansējums privātajos dārziņos.

Sīkāk lasiet: http://nra.lv/latvija/150054-valsts-meroga-jautajums-cik-maksa-bernudarznieks.htm

Tuvākajos gados plānotie atbalsta pasākumi ģimenēm ar bērniem, kā arī bērnu uzraudzības pakalpojumu turpmāka īstenošana bija galvenie diskusiju temati Demogrāfisko lietu padomes sēdē, kas labklājības ministra Ulda Auguļa vadībā notika ceturtdien, 10.septembrī.

Sēdes laikā klātesošie izskatīja jautājumu par turpmāko bērnu uzraudzības pakalpojumu īstenošanu un pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību. Lai arī nākamā gada budžetā nav paredzēti līdzekļi privāto bērnudārzu līdzfinansēšanai, kopumā plānots, ka vecāku ienākumus tas būtiski neietekmēs. Līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem tiks nodrošināts arī turpmāk, bet no pašvaldību budžetiem.

Vienlaikus Vides un reģionālās attīstības ministrija strādā pie mehānisma pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamības nodrošināšanai. Kā norādīja vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, šobrīd rindu jautājums aktīvi ir jārisina 14 pašvaldībās, kas lielākoties ir Rīgas un Pierīgas pašvaldības. Liela daļa pašvaldību šo jautājumu ir sekmīgi atrisinājušas.

Tāpat klātesošie bija vienisprātis, ka jāturpina auklīšu pakalpojuma reģistrēšana un uzraudzība, lai sniegtu alternatīvas bērnu pieskatīšanas pakalpojumu iespējas pašvaldībās. Tādējādi arī vecākiem, kuriem netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā, ir iespēja izvēlēties aukles pakalpojumu, kas vienlaikus veicina arī sieviešu nodarbinātību. Tāpat svarīgi šo pakalpojumu sasaistīt ar pirmsskolas izglītību.

Kā norādīja labklājības ministrs U.Augulis, “ir svarīgi nodrošināt auklīšu reģistra uzturēšanu un kontroli. Redzam, ka pakalpojums ir devis labus rezultātus un līdz ar reģistru esam spējīgi vairāk kontrolēt pakalpojuma nodrošināšanas kvalitāti, kā arī izvērtēt auklīšu profesionalitāti. Tas ir būtiski, lai turpmāk vairs nenotiktu sliktie gadījumi, kad cieš bērni un tiek pārkāptas viņu tiesības. Vienlaikus būtiski, ka šis pakalpojums nav ēnu ekonomikas sastāvdaļa.”

Sīkāk lasiet: http://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/izverte-atbalsta-pasakumus-gimenem-ar-berniem

Nākamā gada valsts budžetā līdzekļi privāto bērnudārzu un auklīšu līdzfinansēšanai nav paredzēti. Šī ziņa jau paguvusi sacelt pamatīgu sašutuma vētru. Politiķi gan sola, ka atbalsts privātiem bērnudārziem un auklēm tomēr tiks nodrošināts arī turpmāk, bet no pašvaldību budžetiem. Taču, kā tas notiks, pagaidām ir neskaidrs, lai gan līdz janvārim atlikuši vien trīs mēneši.

Bērnudārzs – pašvaldības kompetence

Pēc likuma burta jau viss ir pareizi.  Likuma “Par pašvaldībām” 15.panta ceturtajā daļā nepārprotami uzrakstīts – gādāt par iedzīvotāju izglītību, tai skaitā pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšanu ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, ir viena no pašvaldības autonomajām funkcijām. Arī Izglītības likuma 17.panta pirmā daļa noteic katras pašvaldības pienākumu nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību.

Taču, kad 2012.gada septembrī kopējā rindā uz bērnudārziem bija jau 8047 bērni,¹ talkā problēmas risināšanā pašvaldībām nāca valsts, un 2013.gadā pirmsskolas izglītības joma piedzīvoja virkni pārmaiņu.

Ar mērķi attīstīt principu “nauda seko bērnam” pirmsskolas izglītības jomā Izglītības likuma 17.pants tika papildināts ar 2.¹daļu, kurā noteikts pašvaldības pienākums segt privātas izglītības iestādes izmaksas gadījumā, ja bērnam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā. Izmaksas jākompensē tādā apmērā, kas atbilst vienam audzēknim nepieciešamajām izmaksām attiecīgās pašvaldības uzturētā bērnudārzā.

Sīkāk lasiet: http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/274116-bernudarzs-katram-bernam-vai-neiespejama-misija-latvija/