Pirms pārdesmit gadiem rinda pēc pārtikas produktiem, jo īpaši tā saucamās deficīta preces, bija pierasta, varētu pat teikt – pati par sevi saprotama lieta. Mūsdienās izbrīnu un neizpratni neizsauc arī rinda pēc kaut kā, kas stāv ārpus pirmās un arī otrās nepieciešamības lietām, piemēram, pēc biļetes uz Jaunā Rīgas teātra izrādi, Gagarina kausa izcīņu hokejā ar Rīgas “Dinamo” piedalīšanos vai ārvalstu topzvaigznes koncertu. Bet rinda uz bērnudārzu? Vai to var salīdzināt ar rindu pēc desas vai hokeja spēles?

Rit 21. gadsimta otrā desmitgade, pasaulē savu uzvaras gājienu turpina demokrātija, cilvēktiesības un modernās tehnoloģijas, tomēr Latvijā joprojām ir jomas, kuras, šķiet, tikai nesen pametuši dinozauri. Piemēram, pirmsskolas izglītības pieejamība un vienlīdzīgu tiesību nodrošināšana visiem bērniem, kas sasnieguši pusotra gada vecumu, un viņu vecākiem.

Vietu bērnudārzos pietrūkst vēl aptuveni 1000 bērniem, tāpēc pieaugošā interese par pirmsskolas programmu izveidi ir tikai likumsakarīga, skaidro Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības (LPPB) valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa.

Lai gan valsts demogrāfiskā situācija dabiski samazinājusi rindas uz pirmsskolas izglītības iestādēm, jautājums par to, ka bērniem joprojām nav vietas ne pašvaldības dibinātā, ne privātā bērnudārzā, paliek aktuāls.

Kājiņa Izglītības kvalitātes valsts dienesta sniegto informāciju par pieaugošo pieprasījumu pēc pirmsskolas izglītības programmu licencēšanu skaidroja ar to, ka šobrīd tam ir īstais laiks – valsts politika pašlaik ir vērsta uz to, ka gan pašvaldības, gan valsts piešķir savu finansējumu. Arī vecākiem rodas izvēles iespējas.

Pirmsskolas izglītības nodrošināšana visiem bērniem tādā veidā, ka sistēma ir ģimenei saprotama un draudzīga, ir joma, kuras sakārtošanā nevajag daudz, vien politisko gribu likt ģimenes un bērna intereses kā prioritāti, uzskata DAINA KĀJIŅA, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja. Kā privātās pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, kas iepriekš vairākus gadus veltījusi darbam pašvaldības bērnudārzā un šobrīd aktīvi piedalās valsts pārvaldes organizētās darba grupās, kas meklē iespējamos risinājumus bērnudārzu jautājumu sakārtošanā, Daina Kājiņa labi pazīstama ar ilggadējām problēmām pirmsskolas izglītības jomā.

Septembris atnāca ar patīkamām vēstīm tām ģimenēm, kurās aug pirmsskolas vecuma mazuļi, un topošiem vecākiem. Valdībai aktīvi iesaistoties, beidzot principiāli tiek atrisinātas līdzšinējās problēmas ar “bērnudārzu rindām” – jeb, precīzāk, ar pietiekama līdzfinansējuma nodrošināšanu alternatīvu pakalpojumu (privātas pirmsskolas iestādes, sertificētas aukles*) apmaksai bērniem, kuriem neatrodas vietas pašvaldību bērnudārzos. Ļoti gribas cerēt, ka jau pēc gada problēma būs zaudējusi līdzšinējo aktualitāti, bet valdības partijas pamatoti varēs sabiedrībai vēlēšanās lepoties ar savu veikumu.

Ministru kabinets nule apstiprinājis noteikumus „Kārtība, kādā tiek aprēķināts un piešķirts valsts atbalsts bērniem no pusotra gada vecuma līdz obligātai bērna sagatavošanas pamatizglītības ieguves uzsākšanai, ja bērns saņem pakalpojumu pie privātā pakalpojumu sniedzēja”. Noteikumi stāsies spēkā 1.septembrī un tiks piemēroti līdz 2013.gada 31.decembrim. Tie paredz atbalsta apmēru vienam bērnam līdz 100 latiem mēnesī.

Iespējams, nākotnē visām auklītēm, kas strādā ģimenēs un bērnudārzos un citās iestādēs, būs nepieciešama atbilstoša profesionālā izglītība.

Apgūt aukles darbam nepieciešamās prasmes no nākamā mācību gada piedāvās Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža, bet jau vairākus gadus to var mācīties arī tagadējā Austrumlatgales profesionālajā vidusskolā. Apgūt auklei nepieciešamās zināšanas piedāvā arī Ērgļu profesionālā vidusskola.